Kas tad bija?
Jānis Pliekšāns jeb Rainis
Raidījumu ciklu “Kas tad bija?” turpina raidieraksts par Jāni Pliekšānu jeb Raini. Jāņa Pliekšāna tapšana par latviešu dzejnieku nebūtu nav pašsaprotama, jo ģimenē, saimniecisku apsvērumu dēļ, izmantota vācu valodā un arī skolā mācījies vācu valodā. Studijā Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki Edvīns Evarts, Gints Apals, Pēteris Kalniņš un brīvprātīgā palīdze Elizabete Sparāne. Mācoties Rīgas vācu ģimnāzijā, jaunais censonis pansijā dzīvojis pie Bernharda Dīriķa - pirmā Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka, kura mājās valdījusi spēcīga nacionālās atmodas piesātināta vide. Te jaunais cilvēks padziļināti sāk interesēties par latviešu folkloru. Pēc skolas, jurisprudences studijās Pliekšāns dodas uz Pēterburgu, kur iesaistās latviešu sabiedriskajā dzīvē un sāk rakstīt avīzei “Dienas Lapa”. Pēterburgā kopā ar līdzīgi domājošiem, izdod humoristisku satīras krājumu “Mazie Dunduri”, kas vērsts pret latviešu konservatīvo daļu. Vienlaicīgi tie ir arī pirmie soļi politikā. Jau studiju laikā Pliekšāns pastiprināti interesējas par sociāldemokrātijas idejām, bet pēc atgriešanās mājās, viņš kļūst par “Dienas Lapa” redaktoru un vienlaicīgi Jaunās strāvas vienu no līderiem. Šķiet, visvairāk Pliekšānu ietekmējušas vācu sociāldemokrāta Augusta Bēbeļa idejas. Pēc Jaunās strāvas slēgšanas seko dalībnieku aresti un 1897.g. apcietina arī Jāni Pliekšānu. Viņu notiesā uz vairākiem gadiem izsūtījumā - 2000 km attālajā Slobodskas pilsētā Krievijā. Vēl Rīgā, cietumā, viņš salaulājas ar Aspaziju, kura dodas līdz izsūtījumā. Pēc atgriešanās, 1903.g. viņš pieņem pseidonīmu Rainis. Tomēr palikt Rīgā 1905.g. revolūcijas apspiešanās gaisotnē ir bīstami, jo darbību nelegālajā sociāldemokrātu kustībā Rainis turpina. Tāpēc jau 1905.g. nogalē zem sveša vārda Rainis kopā ar Aspaziju izceļo uz Šveici un Latvijā atgriežas vien 1920.g. Tajā brīdī sākas Raina politiskā karjera un raidījumā dzirdēsim Raiņa domas - citātus, kas palīdz labāk izprast viņa domas un nostāju.
