Grāmatu stāsti
"Mēs parasti skatāmies no upura puses" – Daina Grūbe par vardarbības otru seju
Rakstniece Daina Grūbe savā jaunākajā romānā "Veseris" caur simboliem – elpu, žogu un ceļu – pievēršas cilvēka dzīves izvēlēm, sāpēm un vērtībām. "Elpa – tā ir mūsu dzīves pati būtība. Žogs – tas ir tas, kam mums dzīvē jātiek pāri. Un ceļš tomēr ved kaut kam pretī. Grāmatas noslēgumā nav pateikts, kam. Bet ceļš ir svēts," intervijā Liegai Piešiņai uzsver autore. Romāna pamatā ir patiess stāsts par jaunu cilvēku, kura dzīvi ietekmējusi vardarbība. Daina Grūbe uzsver – viņas mērķis nav attaisnot vardarbību, bet gan mēģināt saprast, "ko šis īsais brīdis, kad cilvēks pacēlis roku pret otru cilvēku, nodara viņam pašam". Autore atklāj, ka pie romāna strādājusi deviņus gadus, bet apzināti izvēlējusies lakonisku, koncentrētu izteiksmes veidu, atsakoties no plašiem sadzīviskiem aprakstiem: "Apzināti rakstīju lakoniski, nevēloties izvērst stāstu sadzīves situācijās, bet paliekot pie galvenajiem simboliem." Rakstniece arī norāda, ka īsromāna forma mūsdienu latviešu literatūrā kļūst arvien populārāka, jo lasītāji biežāk izvēlas koncentrētus un lakoniskus darbus.
